Gada ķeza
Nacionālais Psihiskās Veselības centrs
Šis ir stāsts par vietu, kas vienlaikus bija un nebija.
Kādā brīdī studējošajam tika paskaidrots, ka durvis uz studiju praksi Nacionālajā Psihiskās Veselības Centrā ir aizvērtas — nevis aiz nevēlēšanās, bet tāpēc, ka aiz tām vienkārši “nav vietas”. Skaidri un saprotami: ja vietas nav, tad nav.
Tomēr laiks ieviesa nelielu sižeta pavērsienu. Aiz šīm pašām durvīm pēkšņi parādījās kustība, un izrādījās, ka vieta tomēr eksistē — pietiekami, lai tajā ielaistu citus studējošos. Durvis, kas vienam bija teorētiski slēgtas, citiem kļuva pavisam praktiski atvērtas.
Un tad, gandrīz nemanāmi, sākotnējais “nav iespējams” pārtapa par klusu atziņu, ka varbūt tomēr bija. Bez skaļiem paziņojumiem — vienkārši kā fakts, kas ar nelielu nokavēšanos nostājas savā vietā.
Šis ir stāsts ne tik daudz par pašu vietu, cik par tās definēšanas mākslu. Par to, kā “nav” reizēm var nozīmēt “tomēr nē” vai “ne priekš Jums”. Un par to, cik mainīga var būt realitāte, ja paskatās uz to no cita skatpunkta.
Tieši tāpēc šī situācija pelnīti pretendē uz “Gada ķeza” titulu — nevis kā bēdīgs pārpratums, bet kā izcili asprātīgs piemērs žanram, kurā, šķiet, daļa no mums izvēlas dzīvot. Tā spilgti parāda, cik lielu lomu spēlē personīgums, cik relatīvs var būt “pamatotais” un cik bieži tas negaidīti pārtop par nepamatoto — un otrādi.
Starppārbaudījumu pārkārtošanas maksas ieviešana
Par “Gada ķeza” nomināciju tiek izvirzīta situācija saistībā ar maksu par trešo starppārbaudījuma kārtošanas reizi, kas šī gada laikā ir radījusi būtisku neapmierinātību studējošo vidū. Šī izmaiņa tieši ietekmē RSU studentus, īpaši tos, kuriem dažādu iemeslu dēļ nepieciešama papildu iespēja uzlabot vai nokārtot starppārbaudījumus.
Studējošo atsauksmes pārsvarā ir negatīvas, uzsverot gan finansiālo slogu, gan nepietiekamu elastību studiju procesā. Šāda pieeja neveicina iekļaujošu un atbalstošu studiju vidi, bet drīzāk palielina stresu un nevienlīdzību starp studentiem ar atšķirīgām finansiālajām iespējām.
B kursu pieteikšanās sistēma
B izvēles kursu pieteikšanās sistēma jau daudzus gadus bijusi viena no ilgstošām problēmām RSU studējošajiem. Katru semestri pieteikšanās brīdī sistēma uzkārās, nespējot apkalpot lielo interesentu skaitu, un studējošie bija spiesti piedalīties “elektroniskās bada spēlēs”, kur uzvarēja nevis motivētākais vai piemērotākais kandidāts, bet tas, kuram bija ātrāks internets un veiklāki pirksti. Vietu skaits populārākajos kursos bija ļoti ierobežots, tādēļ taisnīga piekļuve kvalitatīvām izvēlēm ilgstoši netika nodrošināta.
2025. gadā pēc ilgām diskusijām beidzot tika ieviests studējošajiem draudzīgs risinājums — prioritārā pieteikšanās sistēma. Studējošie varēja mierīgi sarindot sev interesējošos kursus prioritāri, bet sadale notika, balstoties uz studiju rezultātiem, līdzīgi kā uzņemšanā studijās. Tas ne tikai novērsa tehniskās problēmas un stresu, bet arī radīja godīgāku un motivējošāku pieeju studiju procesam.
Tomēr par vilšanos lielai daļai studējošo šī sistēma tika pārtraukta, jo RSU SP attiecīgā gada pārstāvji sarunās ar universitātes struktūrvienībām nolēma, ka tā neesot vēlema. Zīmīgi, ka pirms šāda lēmuma pieņemšanas netika veikta plaša studējošo aptauja vai viedokļu apzināšana, bet tika pausti tikai RSU SP pārstāvju individuālie viedokļi un redzējums. Rezultātā studējošie atkal nonāca pie sākotnējās problēmas — neskaidras, stresainas un tehniski nepilnīgas pieteikšanās kārtības.
Šī situācija joprojām ir aktuāla un tieši ietekmē RSU studējošo akadēmisko pieredzi, un mēs ceram, ka pēc iespējas ātrāk studējošo pārstāvji atbildīgāk pieies šai problēmai.
Studentu servisa pulksteņa sāga
Šis gadījums ir pelnījis nomināciju. 2026. gada 9. februāra rītā, ap plkst. 9.00, Dzirciema ielā 16, B-212 studenti paņēma pulksteni, kas mierīgi gaidīja savu uzstādīšanas brīdi.
Uz dažām minūtēm šķita, ka RSU budžets karājas mata galā un šis viens pulkstenis ir kritiski svarīgs. Vai studentu serviss atgrieza pulksteni? Vai policija noķēra vainīgos? Guess we'll never know.
RSU SP 4. padomes sēde
Padomes sēde, kura netika pareizi protokolēta, kur pēdējā momentā pirms sēdes tika ierosināts punkts un liela daļa lietu vienkārši negāja pēc atbilstošās sēžu dokumentācijas, jūtas sita augstu vilni, RSU SP padome tika nostādīta pēkšņu faktu priekšā bez iespējas iepriekš sagatavoties un beigu beigās visam sekoja nožēla un pārdomas - vai lēmums bija pareizs?